Mana mīļā Oga!

Pēc visiem mūsu kopā nodzīvotajiem gadiem laikam Tev nebūs pārsteigums, ka garas un svinīgas runas īsti nav mans jājamzirdziņš. Bet nu — te ir mans mēģinājums izplūst...

Kad mums tas viss sākās pirms aptuveni 15 gadiem, gandrīz katra nedēļas nogale bija aizpildīta. Parasti jau janvārī zinājām, ko darīsim teju katrā sestdienā un svētdienā līdz pat augustam. Un tad iestājās dzīve — nebeidzami darba kalni, dažādi pienākumi un mūžīgā sajūta, ka vēl kaut kas nav paspēts. Pat tad, kad izdodas kaut kur izrauties, mēs visbiežāk braucam četratā . Bet kur šajā visā ir palikušas mūsu abu brīvdienas?

Tāpēc šoreiz es ļoti gribu, lai mēs ieplānojam braucienu divatā uz šo vietu. Tikai mēs abi — bez ikdienas skrējiena un bez sarunām tikai par to, kas jānopērk, kas jāizdara un kam kurā laikā kaut kur jābūt. Vienkārši atpūsties, izstaigāties, parunāties un pabūt kopā.

Tu varēsi sevi palutināt arī ar masāžu pēc pašas izvēles. Un gan jau kaut kur tuvumā atradīsies arī kāda kastīte, kuru mēs vēl neesam atraduši.

Daudz laimes vārda dienā, mana mīļā Oga! ❤️

Zaičiks